Glaukomas ārstēšana

Glaukoma ir acu slimība, kuras laicīgai diagnostikai un ārstēšanai ir vitāli svarīga nozīme, jo tā var progresēt līdz cilvēka pilnīgai redzes zaudēšanai. Tāpēc vēršanās pie ārsta, pamanot jau pirmos saslimšanas simptomus, ir cilvēka svarīgākais uzdevums.

Glaukomas ārstēšana

Glaukoma pārsvarā tiek ārstēta ar medikamentiem, kas samazina acs iekšējo spiedienu, un tikai tad, ja tie nelīdz, tā tiek ārstēta ar operācijas palīdzību, kurā tiek uzlabota acs intraokulārā šķidruma cirkulācija acī. Veicot šo operāciju, lielākajai daļai pacientu pēc tam nav nepieciešama nekāda papildus ārstēšana, jo slimības gaita tiek apturēta.

Kādēļ rodas glaukoma un tās riski?

Glaukoma ir redzes nerva bojājums. Joprojām zinātnieki strīdas, kāds ir īstais saslimšanas iemesls. Tā kā nav zināms precīzs glaukomas iemesls, no tās simtprocentīgi izārstēties nevar. Taču var krietni palēnināt slimības attīstības gaitu un nezaudēt acu gaismu. 

Ja cilvēkam ir diagnosticēta glaukoma, noteikti jāseko līdzi ārsta ieteikumiem. Neārstēta slimība rada neatgriezenisku aklumu.

Glaukomas simptomi

Izšķir primāro jeb atvērta kakta glaukomu un slēgtā kakta glaukomu. Bieži ir tā, ka vispirms glaukoma attīstās tikai vienā acī. Tā kā saglabājas redzes asums un otra acs kompensē saslimušās funkcijas, cilvēkam nav nekāda diskomforta, kas liecinātu, ka jāmeklē ārsta palīdzība.

Biežākie simptomi:

• Redzes miglošanās
• Smaguma sajūta acī vai uzacu lokā
• Acu nogurums, dažkārt graušanas sajūta acīs

Taču minētās sūdzības raksturīgas arī cilvēkiem, kas ikdienā strādā ar datoru, daudz lasa, tāpēc šīm pazīmēm parasti cilvēki nepievērš lielu uzmanību, pieņemot, ka acis pēc darba ir nogurušas. Taču, kad cilvēks reāli izjūt redzes pasliktināšanos, ir jau sākušās neatgriezeniskas izmaiņas – bieži vien tad jau ir zaudētas daudzas redzes nerva šķiedras, attiecīgi arī redzi saglabāt ir grūti. Tas tādēļ, ka tieši redzes nervs pārraida acs uztverto informāciju uz smadzenēm. Ja nervs ir bojāts, tas vairs nevar veikt savu funkciju un cilvēks sūdzas par redzes defektu, visbiežāk – par redzes lauka sašaurināšanos.

Citas pazīmes ir otrai – slēgtā kakta glaukomai. Tā parasti sākas ar akūtu lēkmi, kad ceļas acs iekšējais spiediens, acs ir sarkana, zīlīte – paplašināta, ir smaguma sajūta vai stipras sāpes uzacu un pieres rajonā, redzes miglošanās, var būt slikta dūša, vemšana, arī sirdsdarbības traucējumi.

Kā slimību laikus diagnosticēt?

Pacientiem sasniedzot 40 gadu vecumu – acu ārts jāapmeklē reizi gadā!

Par būtiskāko uzskata acs iekšējā spiediena mērīšanu, kuram būtu jāiekļaujas robežās no 10 līdz 21 mm Hg. Acs iekšējā spiediena mērīšana ar modernām metodēm vairs nerada pacientam diskomfortu. Mūsdienu tehnoloģijas ļauj izmērīt arī redzes nerva šķiedras un ik pēc gada salīdzināt to stāvokli, agrīni pamanot glaukomas radītās izmaiņas. Svarīgi acu spiedienu kontrolēt regulāri, lai varētu to vērot dinamikā. Ir hipotēze, ka katram cilvēkam varētu būt sava individuālā spiediena norma, taču nav testu, ar kuru palīdzību to noskaidrot. Vienīgais veids, kā laikus atklāt glaukomu, ir acu ārsta apskate, kas ietver ne tikai spiediena mērīšanu, bet arī redzes asuma pārbaudi, biomikroskopiju, acs dibena skrupulozu apskati, redzes lauka noteikšanu ar datorizētas perimetrijas metodi. Izmeklējumu laikā acī iepilina šķidrumu, kas paplašina acs zīlīti, lai varētu labi apskatīt arī redzes nervu. Par glaukomu visbiežāk liecina sašaurināta un ierobota redzes nerva apmale, tā izbalēšana, izmaiņas redzes nerva asinsvados.

Lielāks risks saslimt ar glaukomu

•  Ir cilvēkiem gados. Pārsniedzot 60 gadu vecumu, ar glaukomu sirgst vidēji 4,2% iedzīvotāju, kamēr vecumā no 40 līdz 49 gadiem – 1,5%.
• Tiem, kam ģimenē ir glaukomas slimnieki. Ja vecāki vai citi tuvi radinieki cietuši no šīs slimības, profilaktiski acu ārsts jāapmeklē reizi gadā jau no 35 gadu vecuma.
• Pacientiem, kuriem novēro paaugstinātu acs iekšējo spiedienu.
• Cilvēkiem, kuri piedzīvojuši citas acu slimības vai traumas. Pēdējās risku saslimt ar glaukomu palielina 2-10 % gadījumu.
• Tiem, kam konstatēta augsta tuvredzība, ir risks saslimt ar atvērta kakta glaukomu, savukārt tiem, kam ir augsta tālredzība – ar slēgta kakta glaukomu.
• Cilvēki, kuriem ir zems vispārējais asinsspiediens. Tas tādēļ, ka nereti šie cilvēki sūdzas par salstošām rokām un kājām, kas liecina par asinsrites problēmām. Attiecīgi mediķi pieļauj, ka asinsrite ir traucēta visā organismā, tostarp acīs. 

• Tādas saslimšanas kā augsts asinsspiediens, kardiovaskulārās slimības, cukura diabēts un paaugstināts holesterīna līmenis asinīs arī ir riska faktori, kas veicina saslimšanu ar glaukomu.
• Smēķēšana palielina risku saslimt ar glaukomu.
• Plāna radzene palielina risku saslimt ar glaukomu.