Kataraktas operācijas
Katarakta ir dabīgās acs lēcas deģeneratīva slimība, kas pakāpeniski izraisa redzes pasliktināšanos. Šīs slimības gadījumā acs lēca kļūst duļķaina, necaurspīdīga un cieta. Veselai acij lēca ir caurspīdīga, ļaujot gaismai brīvi iziet cauri.
Kad izveidojas katarakta, lēca kļūst duļķaina, apgrūtinot gaismas caurlaidību un radot miglainu redzi, līdzīgi kā netīrs logs, caur kuru ir grūti redzēt cauri.
Katarakta ir viens no visbiežāk sastopamākajiem cilvēku akluma cēloņiem pasaulē. Tā galvenokārt skar vecāka gadagājuma cilvēkus, bet sastopama arī jauniešiem un bērniem. Pastāv arī iedzimta forma.
Kataraktas ārstēšana
Vienīgā efektīvā kataraktas ārstēšanas metode ir operācija. Turklāt 98% gadījumu ir iespējams atjaunot redzi tādu, kāda tā bija pirms slimības sākšanās! Dabīgo acs lēcu aizstāj ar mākslīgu – dzidru un caurspīdīgu. Pati operācija ilgst vidēji 15 – 20 minūtes un parasti vispārējā narkoze nemaz nav vajadzīga. Noteikts pēcoperācijas režīms ir jāievēro aptuveni mēnesi.
Kādēļ rodas katarakta un tās riski?
Katarakta rodas gadu gaitā, taču to var veicināt arī slimošana, pārciestas acs vai galvas traumas, radiācija, smēķēšana, dažādi vispārēji vai acu medikamenti. Katarakta ir novērota arī bērniem. Katarakta būtiski pasliktina redzes kvalitāti.
Kataraktas cēloņi:
- novecošana
- iedzimtība
- augsts asinsspiediens
- saslimšanas, piemēram vielmaiņas un sistēmiskas slimības – diabēts, reimatiskas slimības, masaliņas, toksoplazmoze
- acs traumas
- pārmērīga saules staru iedarbība
- ilgstoša medikamentu lietošana, piemēram, steroīdi
Kataraktas simptomi – pazīmes
- Miglaina redze (gan tuvumā, gan tālumā ar brillēm). Redzi pārbauda ar redzes tabulām vai projektoriem. Lieto redzi koriģējošas lēcas, lai pārliecinātos vai redzes pasliktināšanās iemesls nav neatbilstoša korekcija ar brillēm. Ļoti apduļķotas lēcas gadījumā pacients redz tikai gaismu.
- Miopizācija – to var novērot pacientiem, kuri iepriekš lasīšanai izmantojuši (+) brilles – viņi sāk lasīt bez brillēm, bet tie kam bija (-) brilles – palielinās (-) stiprums.
- Atspīdums no gaismas avotiem – pat nelieli lēcas apduļķojumi var radīt atspīdumus no gaismas avotiem.
- Dubultošanās (ar vienu aci skatoties) – ja aizklājam veselo aci, tad skatoties ar slimo, redzam divus objektus vienā vietā.
- Kontrastredzes samazinājums – pie samazinātas kontrastredzes ir grūtāk atšķirt priekšmetus, orientēties apkārtējā vidē, atpazīt sejas un veikt ikdienas darbus.
- Krāsu redzes izmaiņas – lēcai apduļķojoties, tā maina arī krāsu. Bieži vien dabiskajai lēcai veidojas dzeltena vai pat sārta nokrāsa. Pacienti tās var nemanīt, jo tas notiek pakāpeniski.
Kā kataraktu laikus diagnosticēt?
Lai laicīgi novērstu kataraktas attīstību, regulāri jāapmeklē oftalmologs un jāveic acu izmeklējums.
Cilvēkiem sasniedzot 40 gadu vecumu – acu ārsts jāapmeklē reizi gadā!
Pirmsoperācijas diagnostika
Pacients pirms operācijas jāizmeklē pilnīgi – spraugas lampā apskata acs priekšējās daļas un pie paplašinātas zīlītes izvērtē dziļākās acs daļas; mēra acu spiedienu un pārbauda redzes asumu gan tālumā, gan tuvumā. Acs ābola ultrasonogrāfija tiek veikta, lai izslēgtu acu saslimšanu, kuru gadījumā kataraktas operāciju nevar veikt. Tāpat tiek aprēķināts vēlamais mākslīgās lēcas stiprums.
Ģimenes ārsts pirms operācijas:
- Normalizē arteriālo hipertensiju
- Atceļ asins šķidrinātājus (ja iespējams)
- Izslēdz akūtus iekaisuma procesus organismā
- Vēlams nodod oftalmologam informāciju par pacienta diagnozēm un nozīmētiem medikamenti.
Oftalmologam interesē vai pacientam ir diagnosticēta bronhiālā astma, cukura diabēts, ādas saslimšanas, onkoloģiskās slimības, alerģiskas saslimšanas, alerģiskas reakcijas (anestēzija, jods u.c.).
Ar kataraktas operāciju izvēloties attiecīgā stipruma monofokālo mākslīgo lēcu, var panākt vēlamo refrakciju. Tas nozīmē – ja piemēram pacients ir nēsājis + 3 dioptrijas stipras brilles tālumam, ķirurgs var ievadīt operācijas laikā mākslīgo lēcu, ar kuru tālumā brilles nebūs vajadzības nēsāt.
Ar toriskajām mākslīgajām lēcām operācijas laikā var atbrīvoties no astigmātisma (cilindru brillēm), bet izvēloties premium multifokālo lēcu – no briļļu nēsāšanas gan tālumā, gan tuvumā.
Biežāk uzdotie jautājumi
- Kas ir katarakta?
Katarakta ir dabiskās, caurspīdīgās acs lēcas apduļķošanās. Lēcas apduļķošanās iemesls ir šķidruma zudums tajā. Kataraktas skarta lēca zaudē savu caurspīdīgumu un būtiski pasliktinās redze.
- Kādas ir kataraktas pazīmes?
Katarakta nav sāpīga, un sākotnēji tai var nebūt simptomu. Pirmās kataraktas pazīmes var būt redzes diskomforta sajūta, nepieciešamība mainīt briļļu stiprumu. Kataraktas attīstību veicina stress un neveselīgs dzīvesveids, blakussalimšanas, vecums.
Biežāk novērotie kataraktas simptomi:
● miglaina vai izplūdusi redze,
● jutība pret gaismu,
● bieža briļļu stipruma maiņa,
● dubultošanās vienā acī,
● grūtības redzēt tumsā vai tieši gaismā,
● krāsu izbalēšana vai dzeltenīgu toņu dominēšana, samazināts kontrasts,
● ārēji redzama zīlītes krāsas izmaiņa – no melnas uz baltu. - Kādas ir kataraktas ārstēšanas metodes?
Kataraktas ārstēšanai nav medikamentu. Ja redzes korekcija ar brillēm vairs nepalīdz, tad nepieciešama kataraktas operācija.
- Cik maksā kataraktas operācija?
Valsts apmaksātas kataraktas operācijas cena ir 46 EUR (operācija un īslaicīga uzturēšanās palātā). Maksas operācijas cena ir no 738 EUR līdz 1620 EUR, atkarībā no pacienta izvēlētās mākslīgās intra okularās lēcas (IOL).
- Kādos gadījumos nepieciešama kataraktas operācija?
Jo agrāk katarakta tiek izoperēta, jo operācija ir saudzīgāka. Agrīna slimības novēršana parasti nozīmē labāku atveseļošanos. Ja operācija nepieciešama abām acīm, tad operācija tiek veikta vispirms tajā acī, kurā katarakta ir izteiktāka.
- Kā notiek kataraktas operācija un vai tā ir sāpīga?
Kataraktas operācija ar fakoemusifikācijas pielietošanu ir pasaulē drošākā un saudzīgākā metode. Bet tik un tā pirms procedūras ir jāizvērtē ar to saistītās slimības un riski. Kataraktas operācija norit salīdzinoši ātri ap 15 minūtēm, ar lokālu (pilienu) anestēziju (atsevišķos gadījumos arī vispārējā anestēzijā). No procedūras nav jābaidās, jo atsāpināšanu ārsts var papildināt pēc nepieciešamības arī operācijas laikā.
- Kāds ir atveseļošanās periods pēc kataraktas operācijas?
Atveseļošanās ietver:
● aptuveni vienu mēnesi pēc operācijas nav ieteicams darbs pie datora, peldēt, iet pirtī, nodarboties ar spēka vingrinājumiem, kontakta sporta veidiem un pārmērīga svara nēsāšana;
● divas nedēļas pēc operācijas tiek lietoti pretiekaisuma acu pilieni;
● aptuveni mēnesi ārtelpā jālieto saulesbrilles;
● netiek ierobežotas parastās darba aktivitātes un viegla fiziskā slodze;
● pēc mēneša parasti ir iespējama atgriešanās ierastajā dzīves ritmā. - Kādas ir iespējamās komplikācijas pēc kataraktas operācijas?
Kataraktas operācija parasti ir droša, taču, tāpat kā jebkurai ķirurģiskai iejaukšanās, pastāv zināms komplikāciju risks.
Dažas no iespējamām komplikācijām ir:
● Iekaisums – acī var iekļūt infekcija, bet tas parasti tiek kontrolēts ar medikamentiem.
● Tīklenes atslāņošanās – šī ir nopietna komplikācija, kurai nepieciešama tūlītēja medicīniska iejaukšanās.
● Intraokulārās lēcas dislokācija – mākslīgā lēca var pārvietoties no savas vietas.
● Mugurējās kapsulas apduļķošanās – dažreiz pāris mēnešus vai gadus pēc operācijas var rasties sekundārā katarakta, tad nepieciešams veikt lāzerdiscīzijas procedūru.Lai mazinātu komplikāciju risku, ir svarīgi ievērot ārsta norādījumus pēc operācijas un regulāri apmeklēt pēcpārbaudes vizītes.
- Vai katarakta var atkārtoties pēc operācijas?
Pēc operācijas nepastāv kataraktas atkārtošanās risks. To nodrošina lēcas izņemšana un mākslīgās lēcas implantēšana, bet var apduļķoties kapsula, kurā implantē lēcu, kas rada miglainumu. Pati mākslīgā lēca neapduļķojas. Tāpēc nav jāuztraucas par atkārtošanos.
